Pēdējā laikā notiek plašas diskusijas par nodokļu reformu, kas ir absolūti nepieciešams Latvijas ekonomikai. Ir skaidrs, ka nodokļu politikai jābūt realitātē balstītai un ‘’draudzīgai’’ uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā tādus Latvijai specifiskus faktorus kā sarūkošs vietējais tirgus un iedzīvotāju skaits, pārlieku liels valsts aparāts, pieaugoša konkurence ārējos/eksporta tirgos utt. 

Tomēr tas, ko vienmēr var darīt ne tikai biznesa vide, bet arī valsts finansētās struktūras neatkarīgi no valstī noteiktajām nodokļu likmēm, ir strādāt efektīvāk, proti, vienu un to pašu pieejamo resursu ietvaros panākot lielāku atdevi un labāku rezultātu.

Latvijā ir daudz uzņēmumu, kuri gājuši mērķtiecīgu efektivitātes paaugstināšanas ceļu un tagad ir Latvijas līderi ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un eksportētāju vidū. Šie uzņēmumi gadu no gada pierāda, ka, veicot nepārtrauktus uzlabojumus, uzņēmuma efektivitātes indekss un produktivitāte ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus nozarē.

Ikgadējais Biznesa efektivitātes asociācijas (BEA) veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumi, kuri iet mērķtiecīgu efektivitātes ceļu, ir daudz konkurētspējīgāki un veiksmīgāki nekā uzņēmumi, kuriem efektivitāte nav prioritāte.

Pētījuma ietvaros noteiktais efektivitātes indekss par Latvijas uzņēmumu finanšu darbības rezultātiem 2015. gadā uzskatāmi parāda, ka uzņēmumi, kuriem efektivitātes pasākumi ir normāla ikdienas darba sastāvdaļa, ir pat septiņas reizes efektīvāki nekā pārējie uzņēmumi! Tas nozīmē, ka ietaupītos līdzekļus uzņēmums var ieguldīt darbinieku motivācijā un atalgojumā, savā attīstībā, biznesa paplašināšanā un izaugsmē.

Taču tā nav nekāda brīnumnūjiņa vai brīnumtablete – tas ir nepārtraukts mērķtiecīgs darbs, kuram sākotnējo grūdienu dod uzņēmuma vai iestādes vadība, bet jau dziļākas pārmaiņas sakņojas visu darbinieku domāšanas un kultūras maiņā.

Piemēram, sakārtojot un nostiprinot vienu no populārākajām pielietotajām efektivitātes metodēm -  5s standartu - darba vietā, iespējams būtiski samazināt liekās kustības un paātrināt darba izpildi. Tā viens no asociācijas biedru uzņēmumiem, veicot tikai viena ražošanas procesa uzlabojumu (stabilizējot produktu plūsmu bez pārrāvumiem, ievērojami samazinot uzkrājumus) gadā ietaupa ap 92 000 eiro!

Un tas ir tikai viens no piemēriem! Tādu ir bezgala daudz! Ikvienā, pat visefektīvākajā uzņēmumā var atrast vēl daudz uzlabojamu lietu un samazināmu izmaksu.

Tas pats attiecas arī uz valsts iestādēm un uzņēmumiem - jo efektīvāk tie strādā, jo mazāk valsts finansējuma tiem ir nepieciešams, lai kvalitatīvi sniegtu savus pakalpojumus. Bet ierobežotu finanšu resursu apstākļos tieši efektivitātes instrumenti vienīgie var palīdzēt nodrošināt pakalpojumus, ko likums un sabiedrība no tiem prasa.

Tādēļ ir apsveicami, ka viena no Latvijas lielākajām medicīnas iestādēm - Stradiņa slimnīca - ir izrādījusi iniciatīvu un sākusi pētīt procesus, kuros tiek veiktas liekas, nevajadzīgas birokrātiskas darbības, tādējādi ietaupot gan laika, gan finanšu resursus, gan sniedzot kvalitatīvāku pakalpojumu klientam. Praksē pierādījies, ka bieži vien efektīvākās pārmaiņas ieviešamas ar minimālām izmaksām vai vispār bez tām, taču svarīgi ir tās sākt ieraudzīt. Izņēmums nav arī Stradiņa slimnīca – pēc atteikšanās no vairākām veidlapām, kuru aizpildīšana izrādījās lieka, vairs nav nepieciešams pasūtīt tipogrāfijai 600 000 eksemplāru veidlapu gadā. Ārstiem un speciālistiem nav dubulti jāaizpilda informācija gan informācijas sistēmā, gan veidlapā. Tā vietā speciālisti iegūst laiku, ko veltīt sarunai ar pacientu vai analītiskajam darbam.

No šāda viedokļa raugoties, mazliet paironizējot, gribas teikt – paldies Dievam, ka valstij nav un nekad nebūs tik daudz naudas, lai apmierinātu visas vajadzības. Ja ikviens ķertos atbildīgi pie savas ‘’saimniecības’’ sakārtošanas, nelietderīgu darbību, zudumu, dīkstāves u.c. samazināšanas, iespējams, nevajadzētu vairs klausīties par hronisku naudas trūkumu. Turklāt arī citu valstu pieredze ir pierādījusi, ka tieši efektivitāte ir vienīgais produktivitātes pieauguma avots un attiecīgi arī vienīgais avots, lai palielinātu atalgojumu strādājošajiem.

Viedoklis publicēts arī www.delfi.lv