Ekspertu laboratorija augstskolā
20.10.2014
2011. gada 1.decembrī norisinājās |
„Biznesa efektivitātes asociācijas” (BEA) 1. decembrī rīkoja kārtējo pasākumu, šoreiz Biznesa augstskolā „Turība”, par darba normēšanu un darba organizācijas pilnveides nepieciešamību. Uz šo Ekspertu laboratoriju bija ieradušies 26 pārstāvji no 18 uzņēmumiem un mācību iestādēm, kā Biznesa augstskola Turība, Plockmatic Riga, Hanzas Elektronika, eko Baltija, Latvijas Universitāte, SEB banka, Brabantia Latvia, Troja, DHL Latvia, Baltikums Bank, EuroMaint Rail, Schneider Electric, Stenders, Leilands un Putnis. Prieks, ka bija ieradušies arī vairāki augstskolas Turība studenti un mācību spēki. |
Ekonomiskajā situācijā, kad visu mērķis ir strādāt efektīvi, ļoti svarīgi ir zināt, ko mūsu darbinieki dara, cik tas aizņem laiku un tikai pēc tam mēs varam pieņemt lēmumus kā konkrēto darbu izdarīt, noteikt mērķus. |
Bieži presē mēs lasām par darba ražīguma kāpināšanas aktualitāti iedzīvotāju labklājības izaugsmei. Latvijai minētais rādītājs nebūt nav ideāls. |
Izmantojot jaunākos Eurostat datus, varam konstatēt sekojošu salīdzinošu ainu un perspektīvu par darba ražīgumu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs,veicot salīdzinājumu ar (ES-27) vidējo rādītāju: |
Valsts |
Darba ražīgums uz vienu nodarbināto (Labour productivity per person employed) |
EU-27 (vidējais EU) |
100,0 |
Igaunija |
69.3 |
Lietuva |
63,3 |
Latvija |
55,0 |
Norvēģija |
149,2 |
Somija |
113,5 |
Zviedrija |
113,3 |
Dānija |
110,5 |
IKP uz vienu nodarbināto personu sniedz vispārēju priekšstatu par tautsaimniecības attīstību, tās produktivitāti. Darba ražīgumu var paaugstināt, veicot investīcijas iekārtās, ražojot inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību. Taču darba ražīgumu varam paaugstināt arī bez lielām izmaksām, - samazinot produkta vienības izgatavošanai vai darba vienības veikšanai nepieciešamo laiku, tātad - strādājot gudrāk. |
Par to tad arī tika diskutēts BEA un Turības organizētajā Ekspertu laboratorijā 1. decembrī! BEA valdes loceklis Mārtiņš Pikšs, atklājot pasākumu, informēja klātesošos, ka plašāk tiek pielietotas trīs metodes operāciju standarta laika noteikšanai kvalificētam personālam.
|
• Laika uzskaite ar hronometru vai video ierakstu |
• Izlases (samplēšanas) metode |
• Predeterminētā metode jeb MTM (Methods Time Measurement) |
Kā arī pievērsa uzmanību, ka pirms mērījumu uzsākšanas ir jānoskaidro ko un kā mērīt jeb jāizvēlas piemērotākā metode. To ļoti labi parādīja Mārtiņa minētais piemērs par ķieģeļu sienas mūrēšanu, jo šī procesa mērīšanai ar MTM metodi būtu nepieciešamas 817 stundas, bet ir maza varbūtība, ka identisku sienu būtu jāmūrē vēl kādu reizi. Kā arī klātesošie bija šokēti par veiksmīgo SIA „Plockmaktic Rīga” pieredzi noliktavas restrukturizācijā, jo efekts ir salīdzināms ar rūpnīcas 5 mēnešus uzturēšanas izmaksām. |
Biznesa augstskolas Turība profesors Jānis Ēriks Niedrītis sniedza īsu lekciju par Cilvēku efektīvas izmantošanas vadīšanu uzņēmumā. Profesors uzsvēra, ka uzņēmuma konkurētspēja ir atkarīga no darba ražīguma un cilvēka kapitāla, no cilvēku zināšanām, lojalitātes un līderības. Lai vadītu uzņēmuma konkurētspēju, jāprot mērīt resursus (vadīt var tikai to, ko var izmērīt), noteikt to nepieciešamību un kvalitāti, kā arī veicināt efektivitātes augsmi, nepārtraukti meklējot pilnveides variantus (piemēram, izmantojot Kaizen). |
|
Par pasākuma lietderību liecina klātesošo salīmētās lapiņas uz kurām ir idejas, kas tika gūtas Ekspertu laboratorijā un kuras tiks pielietotas ikdienā.
Prieks, ka arī augstskolas Turība studenti un pasniedzēji bija gandarīti un izteica vēlmi apmeklēt arī nākamos biedrības pasākumus!
|
|
Pasākuma organizētājs ir BEA, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumus strādāt efektīvāk, izmantojot taupīgas ražošanas (Lean) un citas metodes, lai tādejādi kļūtu konkurētspējīgāki un vienlaikus arī ilgtspējīgāki. |
2011. gada 1. decembris