Ventspilī strādājošais uzņēmums “Bucher Municipal’’, kurā ražo kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas, lielgabarīta ielu tīrīšanas mašīnu tvertnes un to komponentes, sākotnēji sava mātes uzņēmuma Šveicē vajadzībām nodarbojies tikai ar motoru montāžu. Vēlāk uzņēmumā sāka montēt pašas tvertnes un pēc neilga laika tika uzticēta arī detaļu ražošana. Šobrīd uzņēmumā jau ražo trīs dažādu tilpumu mašīnas ar pilnu montāžas ciklu. Paplašinoties darbības sfērai un uzņēmumam strauji augot, radās arvien lielāka nepieciešamība pēc efektīvākas ražošanas, tāpēc 2014. gadā tika izveidota Ražošanas procesu un C-Lean nodaļa ar speciāli apmācītiem cilvēkiem, kas uzņēmumam un tā darbiniekiem palīdzētu nodrošināt ražošanas procesu saskaņā ar Lean filosofiju. Nodaļā šobrīd darbojas 2 Lean speciālisti un četri ražošanas procesu inženieri. Pateicoties nodaļas izveidei, kā arī uzņēmuma vietējās vadības ļoti mērķtiecīgai iesaistei, šobrīd ieviesti vairāki radoši efektivitātes risinājumi. “Mūsu panākumu atslēga slēpjas spējā visu darīt pakāpeniski. Ja jūtam, ka kaut ko nevaram vai neesam gatavi, mēs nedarām. Taču, ja nolemjam darīt, tad darām par visiem 100%, pārmaiņu procesos iesaistoties arī vadībai,’’ atklāj uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis.

Ideju domnīca, kuras mērķis ir ļaut darbiniekiem dalīties ar savām idejām sava darba un uzņēmuma uzlabošanai, ‘’Bucher Municipal’’ tika ieviesta 2015. gada beigās. “Par šādas ideju platformas izveidi, kas parādījās arī ISO audita ietvaros, sākām diskutēt pirms 3 gadiem, taču nebija pārliecības, ka esam gatavi to ieviest,’’ atceras M.Brakanskis. Taču šobrīd, kad nav pagājis vēl pirmais Ideju domnīcas darbības gads, viņš atzīst, ka projekts bijis ļoti veiksmīgs, jo apkopoto ideju skaits pārsniedz sākotnēji sagaidīto. Piedāvātas visdažādākās idejas - gan tādas, kas uzlabo darba drošību, gan idejas, kas dod līdzekļu un laika ietaupījumu.

Ieviešot Ideju domnīcu, tika uzstādīts mērķis – uz katru darbinieku 2 iesniegtas idejas gadā, kas kopumā būtu ap 400 ideju gada laikā. Jau šobrīd šis mērķis (oktobrī) ir sasniegts. Vienlaikus šāds process tika ieviests arī mātes uzņēmumā, taču šveiciešiem šī ideja ‘’neaizgāja’’, jo nebija pietiekama vadības atbalsta. “Mūsu māsas un mātes uzņēmumi brīnās, cik daudz ideju mums izdevies apkopot. Ja uzņēmuma vadītāji nedzīvo, nejūt līdzi, tad ir faktiski neiespējami šādu lietu īstenot,” secina M.Brakanskis. Katrā nodaļā tika ieviesta sava tāfele, kopumā tās ir astoņas. Bija nodaļas, kurās pirmos mēnešus nekas nenotika, taču, redzot, kā tas izdodas citiem, kā arī apzināti iesaistot ‘’kūtrāko ’’ nodaļu vadītājus, rezultāts neizpalika.

Bija vadītāji, kuriem jaunās pārmaiņas likās traucējošas un liekas, ar viņiem tika runāts un strādāts pastiprināti. Plānots, ka gada noslēgumā aktīvākā nodaļa un darbinieki kā pateicību varētu saņemt kādu pārsteigumu, taču tā noteikti nebūs naudas prēmija. “Mēs vadāmies pēc principa, ka nauda ir īslaicīgs motivators šāda rakstura jautājumos. Ja par katru ideju tiktu maksāta prēmija, tas radītu nevajadzīgu spriedzi un sacensību. Šobrīd tas notiek veselīgas konkurences gaisotnē,’’ stāsta M.Brakanskis. Galvenais mērķis, viņaprāt, ir, lai uzņēmuma darbinieki domātu vienā virzienā - kā nepārtraukti uzlabot savu darba vidi, produktu, ražošanu un uzņēmumu kopumā, lai sasniegtu labākus rezultātus. Tas palīdz radīt patīkamāku darba vietu pašiem sev, kā arī palielina peļņu uzņēmumam, kas ilgtermiņā atmaksājas ikvienam darbiniekam. Tai ir jābūt kā nepārtrauktu uzlabojumu kultūrai. Latviešu mentalitāte un neatlaidīgs komandas darbs uz šādu rezultātu ir spējīga.

Ciemiņš nāk jeb draudzīgi nosaukts kolēģu audits. Šāda veida ‘’audits’’ tika ieviests, lai stimulētu darbiniekus pašus sakārtot savu un ap sevi esošo darba vidi un uzturēt to kārtīgu un tīru ikdienā. 40 cilvēki jeb viena sestā daļa uzņēmuma darbinieku ir apmācīti reizi mēnesī veikt iekšējo darba vietu auditu. Audita laikā uzņēmums koncentrējas uz ‘’trim vaļiem’’ - tīrību, kārtību un darba drošību. Tīrība – cilvēkam pašam patīkamāk strādāt, tas veicina attieksmi, darba ražīgumu un uzlabo produkta kvalitāti. Kārtība veicina efektivitāti, ir pārredzamākas darba vietas, kas ļauj ātrāk saražot produktu un atklāt dažādas nepilnības. Piemēram, ja detaļas vai instrumenti ir sakrauti cits uz cita, tie nav ērti pieejami un pielietojami. Darba drošība – mēs vēlamies darbiniekiem parādīt, ka viņi ir tā vērti, lai nodrošinātu viņiem pēc iespējas drošāku darba vidi.

Tādējādi audita ietvaros norādām darbiniekiem vietas, kuras būtu jāsakārto tieši darba drošības aspektā, mudinot darbiniekus domāt tādā pašā līmenī arī ikdienā. Darbinieki zina, ka audits būs, un viņam ir jābūt gatavam, ka tas var notikt jebkurā dienā. Pēc audita rezultātiem katrai darba vietai tiek piešķirta kāda no trīs krāsu uzlīmēm – zaļa, dzeltena vai sarkana – attiecīgi pēc iegūto punktu skaita. Nepieciešamie uzlabojumi, kas norādīti audita lapā, tiek veikti sadarbībā ar nodaļas vadītāju. “Ir kolēģi, kuri laipni sagaida savus kolēģus ciemiņus, kopā sadarbojas un pasmejas, bet ir citi, kuri to vērtē kā iejaukšanos darbā, nevajadzīgu traucējumu. Tas ir normāls cilvēciskais faktors, ar kuru saskaras arī citos uzņēmumos,’’ novērojis M.Brakanskis. Pirms tika uzsākts kolēģu veiktais audits, uzņēmuma vadība reizi vairākos mēnešos veikusi tā sauktās ‘’apgaitas’’ pa uzņēmuma ražošanas telpām, norādot, kas jāsakārto, kas kur jānoliek utt. Īpaši tas aktualizējies laikā, kad tuvojās augstākās vadības vizītes. Tagad tas vairs nav nepieciešams, jo darbavietas ir kārtībā arī ikdienā. ‘’Nebaidos teikt, ka mums nevajadzētu speciāli sakārtot pat tad, ja vizītē brauktu prezidents,’’ pārliecināts M.Brakanskis.