Augsto tehnoloģiju ražotāja ‘’HansaMatrix’’ grupas uzņēmums ‘’HansaMatrix Ventspils’’ trīsarpus gadu laikā ir audzis vairāk nekā trīs reizes - no 60 cilvēku kolektīva līdz 190 darbiniekiem šobrīd. Kā atzīst rūpnīcas vadītājs Aldis Cimoška, ja uzņēmums nebūtu mērķtiecīgi praktizējis dažādus LEAN rīkus, ‘’jau sen būtu zaudējis pamatu zem kājām’’ un nebūtu spējis tik strauji ražot un augt.

Kopš rūpnīcas izveides Ventspilī 2007.gadā tajā iedzīvinātas un tiek lietotas dažādas LEAN metodes, tādas kā 5S, 8 zudumu metode, SMED, kā arī elementi no daudzām citām metodēm, ļaujot nepārtraukti pilnveidoties un likvidēt nevajadzīgas darbības. ‘’Šobrīd esam konkurētspējīgi un tikpat labi vai pat labāki ražotāji nekā citās vadošajās pasaules rūpnīcās. Mūsu mērķis ir katru gadu piesaistīt 2 jaunus klientus, kā arī rūpnīcas ražošanas apjomu ik gadu palielināt par 20-40%,’’ rūpnīcas ambiciozos plānus atklāj Aldis Cimoška.

Patlaban efektivitātes sistēmas uzlabošanas jomā uzņēmumā ir sācies jauns posms, kas paredz arvien dziļāku un pamatīgāku darbinieku dalību, iesaistot ikvienu darbinieku un padarot to par sistēmu.

Pavisam nesen, 2016.gada rudenī, uzņēmums sācis strādāt pie kaizen – nepārtrauktas pilnveidošanās ieviešanas ražošanā, ko nosaucis par Ideju laipu. Šādu pārmaiņu galvenais mērķis bijis, lai katrs darbinieks (70% darbinieku ir ražošanā, 29% - vidējais menedžments, 1% - vadība) pats pilnveidojas un pilnveido ražošanas procesus. Līdzšinējā LEAN metožu pielietošana neparedzēja tik aktīvu un sistemātisku pilnīgi visu darbinieku iesaisti un nesakņojās dziļākās pārmaiņās. Parasti pārmaiņas tiek iniciētas un ieviestas no vadības puses, taču jaunā vīzija ir tāda, ka pārmaiņas iniciē paši darbinieki. Tieši viņi ir vistuvāk ražošanas procesam un vislabāk zina, kas nepieciešams. Tādēļ pakāpeniski tiek ieviests tā sauktais apgrieztās piramīdas princips, kad tās pamats ar ražošanā iesaistītajiem darbiniekiem kļūst par virsotni - pārmaiņu iniciatoriem, lai vēlme īstenot pārmaiņas nāk no katra darbinieka, nevis tikai no vadības grupas. ‘’Apgriezt varas piramīdu uzlabojumu ieviešanai nozīmē mainīt domāšanas veidu. Bieži vien tikai nedaudz citādi paskatoties uz ierasto, var ieraudzīt būtiskas nianses, kas kalpo par pamatu labām un vajadzīgām pārmaiņām,’’ Ideju laipas būtību pamato Aldis Cimoška.  Ideju laipas ieviešanai sākotnējam „grūdienam” piesaistīts konsultants, bet šobrīd pārmaiņu komandā jau ir darbinieki no katras rūpnīcas nodaļas.

Ideju laipa ļauj ikvienam darbiniekam iesniegt savu ideju, kas tiek vērtēta pēc speciāli izstrādātas kritēriju matricas - vai tā vispār ir vai nav ieviešama, kā arī tiek piešķirts noteikts punktu skaits. Jo vienkāršāk un ar pēc iespējas zemākām izmaksām un resursiem ideja ieviešama, jo tā saņem vairāk punktu. Tāpēc, lai ar iespējami mazākiem ieguldījumiem, mazākām pūlēm tiktu iegūtas lielākas pārmaiņas. Piemēram, visvairāk – 10 punktu saņem idejas, kurām piemīt kāds no šādiem parametriem – pilnībā inovatīvs risinājums, ir ieviešams visā uzņēmumā (pēc iespējas plašāk, ne tikai vienā darbavietā vai nodaļā), tā ieviešanai nav nepieciešami finansiāli ieguldījumi, ieviešams 1 nedēļas laikā, palīdz dot ietaupījumu vairāk nekā 5000 eiro gadā. Būtiski ir tas, ka pašiem ideju autoriem savu iespēju robežās ir jāievieš piedāvātais uzlabojums. Ideja bez realizācijas (vai cerot, ka kāds cits (iespējams, vadība) to realizēs) ir nulles vērta.  Gada beigās uzņēmums plāno sumināt labāko ideju autorus un realizētājus.

No līdz šim populārākām, jau vairākus gadus praktizētajām metodēm Aldis Cimoška vispirms min 5 S jeb tā saukto darbavietas sakārtošanas metodi (sašķiro, sakārto, sakop, standartizē, stabilizē). Šī metode ir pateicīga ar to, ka neprasa nekādas izmaksas, vienkārši mudina darbinieku sākt darīt citādi nekā iepriekš. Ražošanā svarīgi uzturēt kārtību pašam priekš sevis un kolēģiem, pakalpojumu sfērā – vairāk priekš klienta. Tādēļ rūpnīcā visam jābūt  tikpat tīri un kārtīgi kā mājās. Pametot darba vietu, tā vienmēr ir jāsakopj un jāsakārto. Reizi mēnesī auditors apseko visas darbavietas un veic auditu, tādējādi atklājot vietas, kur veicami vēl papildu uzlabojumi. „Īsteno labāko praksi, padarot to vizuāli redzamu, standartizē to un lieto vienreiz nedēļā!” tādu moto lieto rūpnīcā darba vides sakārtošanai. 

Ar īpašu gandarījumu Aldis Cimoška piemin SMED jeb ātrās pārstatīšanās metodi. ‘’Mums ir elektronikas iespiedplašu virsmas montāžas robots, kurš uz plates novieto līdz pat 70 000 komponenšu stundā. Jebkura dīkstāve šim robotam maksā dārgi un rada zaudējumus, tādēļ bija jādomā, kā samazināt iekārtas pārstatīšanas un sagatavošanas laiku,’’ atceras Aldis Cimoška. Agrāk pārstatīšanās notika vidēji 3 stundas, bet šobrīd pārstatīšanas laiks ir 2 stundas. Tādējādi, ļoti aptuveni rēķinot, rūpnīcai kopumā tiek ietaupīti ap 300 eiro dienā darbā tikai ar šo iekārtu. Ieguvums ir acīmredzams arī pašiem iekārtas operatoriem un citiem darbiniekiem, kas savukārt motivē kolektīvu nākošiem uzlabojumiem.